Brīvības iela 85-21, Rīga, LV-1001, Latvija

     +371 29 205 216      legaats@gmail.com

Zvērināta advokāta biroja pakalpojumi

Komerctiesības
    • Konsultācijas un pārstāvniecība
    • Uzņēmumu reorganizācija
    • Atzinumi komerctiesību jomā
    • Komerclīgumu sastādīšana
    • Korporatīvā pārvaldība
    • Banku un vērtspapīru tiesības 
    • Apdrošināšanas tiesības

    Administratīvās tiesības

    • Nodokļu tiesības
    • Pilsonības un migrācijas jautājumi
    • Datu aizsardzība 
    • Konkurences tiesības 
    • Valsts atbalsts 
    • Eiropas Savienības atbalsts 
    • Publiskā iepirkšana

    Starptautiskās attiecības

    • Investīciju aizsardzība
    • Starptautiskās komerctiesības
    • Starptautiskās privāttiesības
    • Starptautiskā šķīrējtiesa
    • Starptautiskais civilprocess
    • Sūdzību iesniegšana Eiropas cilvēktiesību tiesā

    Maksātnespējas process

    • Juridiskām personām
    • Fiziskām personām
    • Pārrobežu maksātnespēja
    • Pieteikumu sastādīšana
    • Konsultācijas un risinājumi

    Darba tiesības

    • Darba līgumi
    • Darba attiecību izbeigšana
    • Darba devēju interešu pārstāvniecība
    • Nelaimes gadījumi darbā

    Krimināltiesības

    • Ekonomiskie un finanšu noziegumi
    • Ceļu satiksmes negadījumi
    • Noziegumi pret īpašumu
    • Noziegumi valsts dienestā

    Civiltiesības

    • Īpašuma tiesības
    • Mantošanas strīdi
    • Ģimenes attiecības
    • Saistību tiesības
    • Strīdi par intelektuālo īpašumu
    • Parādu piedziņa

    Pārstāvība civilprocesā

    • Pārstāvība civilprocesā
    • Prasības un pretprasības
    • Paskaidrojumu sagatavošana
    • Vienošanās par izlīgumu
    • Sevišķā tiesāšanās kārtība
    • Apelācijas un kasācijas tiesvedība

    Aizstāvība kriminālprocesā

    • Juridiskās palīdzības sniegšana
    • Aizstāvība kriminālprocesā
    • Drošības līdzekļi
    • Vienošanās process
    • Cietušo pārstāvība
    • Kompensācijas pieteikumi

    Par darījumu apstrīdēšanu maksātnespējas procesu ietvaros

    Tēze: Vai gadījumā, kad parādnieks slēdz darījumu, būdams finanšu grūtībās un ir arī publiski pieejama informācija, kas par to liecina, būtu prezumējams, ka otra puse to ir zinājusi vai varēja zināt.

    Anotācija:

    1. Lietā Nr. PAC - 0287 tika konstatēts, ka parādnieks SIA „Rindeks” kopš 2005. gada nebija norēķinājies ar vienu no kreditoriem par saņemto preci. 2006. gadā augustā kreditors brīdināja parādnieku par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Savukārt parādnieks trīs dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas noslēdza līgumu ar SIA „E.S. Vira” par sev piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu. Līgums paredzēja darījuma konta atvēršanu un īpašuma tiesību reģistrāciju uz ieguvēja vārda pēc pirkuma maksas saņemšanas, taču šāds konts netika atvērts. SIA „Rindeks” valde uzdeva SIA „E.S. Vira” pārskaitīt naudas līdzekļus divām fiziskajām personām, kas it kā ir parādnieka kreditori, kā arī piekrita, ka SIA „E.S. Vira” tiek ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma ieguvējs, neskatoties uz to, ka pirkuma maksa nebija samaksāta. SIA „E.S. Vira” iegūto īpašumu ar dažu mēnešu intervālu pārdeva tālāk SIA Drafts Realtys, turklāt arī nesaņemot pirkuma maksu. SIA „Rindeks” 2006. gada novembrī pasludināts maksātnespējas process. Maksātnespējas administrators cēla prasību par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu atzīšanu par spēkā neesošu. Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, cita starpā norādot, ka nav pierādījumu, ka abi secīgie nekustamā īpašuma ieguvēji būtu zinājuši par zaudējumu nodarīšanu. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta ar 2010. gada 3. jūnija spriedumu prasību apmierināja. Analizējot nekustamā īpašuma ieguvēju labticību, tiesa norādīja, ka kopš 2005. gada 20. janvāra, tas ir, laikā, kad notika abi atsavināšanas darījumi, Uzņēmumu reģistrā, pamatojoties uz VID lēmumu bija reģistrēts aizliegums parādniekam samazināt pamatkapitālu un veikt amatpersonu un īpašnieku maiņu. Pēc tiesas domām: „No Uzņēmumu reģistrā ierakstītā VID aizlieguma bija redzams, ka pārdevējam ir nodokļu parādi un atsavinot īpašumu, tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.” Savukārt kopš 2006. gada 2. oktobra, t.i., laikā, kad pirmais ieguvējs SIA „E.S. Vira” atsavināja nekustamo īpašumu otrajam ieguvējam SIA „Drafts Realtys” Uzņēmumu reģistrā jau bija ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesu. Tiesa ņēma vērā arī apstākli, ka gan pirmais, gan arī otrais nekustamā īpašuma ieguvējs tika ierakstīts zemesgrāmatā, pirms tika veikta pirkuma apmaksa, un faktiski apmaksa tikai veikta tikai pēc tam, kad tiesā jau bija celta prasība par darījuma apstrīdēšanu. Turklāt, zinot par SIA „Rindeks” maksātnespējas procesu SIA „E.S. Vira” bija pārskaitījusi pirkuma maksu fiziskajām personām, kuras bija norādījis parādnieka pārstāvis, nevis parādniekam. Šo apstākli tiesa vērtēja kā nelabticības izpausmi.
    2. Parādnieka un trešo personu veiktās darbības par darījumu plašākā nozīmē ir atzinusi AT Civillietu tiesu palāta savā 2010. gada 3. jūnija spriedumā lietā Nr.PAC-0287. Lietā tika konstatēts, ka parādnieks SIA „Rindeks” kopš 2005. gada nebija norēķinājies ar vienu no kreditoriem par saņemto preci. 2006. gadā augustā kreditors brīdināja parādnieku par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Savukārt SIA „Rindeks” trīs dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas noslēdza līgumu ar SIA „E.S. Vira” par sev piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu. Līgums paredzēja darījuma konta atvēršanu un īpašuma tiesību reģistrāciju uz ieguvēja vārda pēc pirkuma maksas saņemšanas, taču šāds konts netika atvērts. SIA „Rindeks” valde uzdeva SIA „E.S. Vira” pirkuma maksu divām fiziskajām personām, kas it kā bija SIA „Rindeks” kreditori, kā arī piekrita, ka SIA „E.S. Vira” tiek ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma ieguvējs, neskatoties uz to, ka pirkuma maksa nebija samaksāta. SIA „E.S. Vira” iegūto īpašumu ar dažu mēnešu intervālu pārdeva tālāk SIA Drafts Realtys, turklāt arī, nesaņemot pirkuma maksu. SIA „Rindeks” 2006. gada novembrī pasludināts maksātnespējas process. Maksātnespējas administrators cēla prasību par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu atzīšanu par spēkā neesošu. Pirmās instances tiesa prasību noraidījusi, cita starpā norādot, ka nav pierādījumu, ka abi secīgie nekustamā īpašuma ieguvēji būtu zinājuši par zaudējumu nodarīšanu. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta ar 2010. gada 3. jūnija spriedumu prasību apmierinājusi. Cita starpā apelācijas instance apšaubīja saistību esamību pret divām fiziskajam personām, kurām pēc SIA „Rindeks” rīkojuma bija jāsaņem pirkuma maksa no SIA „E.S. Vira” par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šo apstākli viens no atbildētajiem kasācijas sūdzība traktēja kā lietas izskatīšanas robežu pārkāpšanu. Senāts ar savu 2011. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-463 noraidīja kasācijas sūdzību atstājot spēkā apelācijas instances spriedumu. Senāts pievienojās apelācijas instances apsvērumiem, ka parādnieka un iesaistīto personu darbības ir vērtējamas kopsakarā un nav nepieciešams atsevišķā tiesvedībā apstrīdēt katru no darbībām un darījumiem, kas ir bijuši virzīti uz to, lai apstrīdētā nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma rezultātā tiktu atsavināts īpašums, negūstot līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Senāta tēze: Atbildētājas SIA „Drafts Realtys” kasācijas sūdzības argumenti, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu, jo, neesot prasībai par 2003. gada 20. jūnija galvojuma līguma un 2007. gada 12. janvāra vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, vērtējusi darījumu tiesiskumu, ir kļūdaini. Ņemot vērā, ka maksātnespējīgās SIA „Rindeks” administrators prasības papildinājumos norādījis uz minēto prāvas laikā iesniegto dokumentu fiktīvo raksturu, Civillietu tiesu palāta pamatoti vērtējusi šos argumentus kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā. Turklāt tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā nav atzinusi šos darījumus par spēkā neesošiem, bet gan izvērtējusi lietas dalībnieka ierunās izteiktos apsvērumus par šo darījumu tiesiskumu un ticamību, kas nav uzskatāms par lietas izskatīšanas robežu pārkāpumu apelācijas instances tiesā.
    3. Uz to, ka zaudējumus radošs darījums ir tāds, kurš negatīvi ietekmē parādnieka spēju pildīt saistības, AT Senāts ir norādījis lietā Nr.SKC–463/2011. Senāta tēze: Apelācijas instances tiesa pareizi secinājusi, ka, atsavinot vienīgo strīdus īpašumu un nesaņemot par to pirkuma maksu, ar šādu darījumu maksātnespējīgās SIA „Rindeks” kreditoriem ir nodarīti zaudējumi, jo parādniecei nav nedz mantas, nedz naudas līdzekļu prasījumu apmierināšanai. Senāta ieskatā, šāds secinājums atbilst vienam no likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” mērķiem – aizsargāt kreditoru kopuma intereses.

    Spriedums pārsūdzēts Senātā un atstāts spēkā (sk. Senāta 07.12.2011. spriedumu lietā Nr.SKC-0463).