1. Naudas piedziņa.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 45.pantu, Zvērināts tiesu izpildītājs (turpmāk tekstā - Tiesu izpildītājs) ir tā persona, kas organizē un kontrolē naudas piedziņu no parādnieka. Naudas piedziņas lietās Tiesu izpildītājs sastāda rīkojumu, balstoties uz kreditora/piedzinēja iesniegumu. Sastādīto naudas piedziņas rīkojumu izpilda darba devējs, Banka vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Aprakstītāja regulējumā veidojas informācijas asimetrija, jo Tiesu izpildītājs neveic faktisko naudas piedziņu un neredz parādnieka ienākumus, bet tajā pašai laikā viņam ir jāuzrauga, lai Civilprocesā nodibinātās parādnieka tiesības uz saglabājamajiem ienākumiem tiek ievērotas. Ir būtiski, lai pats parādnieks izprastu savas tiesības un nekavējoties ziņotu attiecīgajām personām par pārkāpumiem. 2. Piedziņas kārtība. Civilprocesa likums paredz parādu piedziņas kārtību. Augstākās kārtās prasījumi tiek vispirms apmierināti.
Pirmās kārtās piedziņa: prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas prasījumi par uzturlīdzekļu parāda piedziņu; prasījumi par darba samaksas piedziņu; prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; prasījumi par fiziskās personas labā apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā.
Otrās kārtas piedziņa: apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.
Trešās kārtas piedziņa: apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu, ja zaudējumu atlīdzināšana noteikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu civillietā vai administratīvo pārkāpumu. Pirms Civilprocesa likumā noteiktās piedziņas kārtības īstenošanas, Tiesu izpildītājam tiek atlīdzinātie izdevumi. Tāpat praksē parādnieka ir jāņem vērā, ka piedziņas kārtībā tiek īstenota tā, lai pēc iespējas vairāk prasījumus apmierinātu, neskatoties uz to, ka sākumā jāapmierina augstākas kārtās prasījumu un tikai pēc tam, ja parādnieka finanšu līdzekļi ir pietiekoši, nākamās kārtas. Šāda prakse tiek veidota, pamatojoties uz formālu piedziņas kārtības ievērošanu, izmantojot kreditora izvēlētā piedziņas veida noteiktos ierobežojumus un arī paša prasījuma specifisko regulējumu.
3. Piedziņas vēršana uz parādnieka ienākumiem Parādnieka ienākumus var veidot dažādi avoti, bet ir jāņem vērā, ka Civilprocesa likums nenosaka tikai viena veida naudas piedziņas regulējumu.
Izplatītākie parādnieku ienākumu avoti ir darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi:
Darba samaksa - Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (Darba likuma 59.pants);
Darba samaksai pielīdzinātie maksājumi - izdienas pensija; invaliditātes pensija; valsts vecuma pensija; atvaļinājuma nauda; prēmija; atlīdzība par darbspēju zaudējumu; slimības pabalsts; maternitātes pabalsts (dekrēta nauda); vecāku pabalsts (māmiņalga); paternitātes pabalsts; kaitējuma atlīdzība; stipendija. Ieturējumus no ienākumiem veic līdz piedzenamā parāda dzēšanas. Civilprocesa likuma 594.pants nosaka ierobežojumus ieturamajiem līdzekļiem, tas ir, kāds ienākumu apmērs ir parādniekam jāsaglabā. Saglabājot 50 procentus no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā - uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Līdz 50 procentiem no darba samaksas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem, bet saglabājot 50 procentus no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā - piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.
Citos gadījumos līdz 30 procentiem no darba samaksas vai tai pielīdzināmie maksājumiem, bet saglabājot minimālo mēneša darba algu.
Civilprocesa likuma 596.pants nosaka uz kādiem ienākumiem piedziņu nevar vērst uz:
valsts sociālajiem pabalstiem;
atlaišanas pabalstu;
vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam; apbedīšanas pabalstu;
bērna uzturlīdzekļiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem;
apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte;
pašvaldības izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem;
darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu.
4. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem bankā.
Veicot piedziņu uz naudas līdzekļiem bankā, parādniekam ir jāsaglabā vismaz minimālā mēneša darba algu. Iepriekš minētais regulējums attiecas uz ik mēnesi un ja parādnieks neizņem vai neizmanto šo summu, tad nākamajā mēnesī šos finanšu līdzekļus pārskaitīta uz Tiesu izpildītāja depozīta kontu.
Piedziņa no noguldījumiem bankā tiek nodalīta no ieturējumiem no darba samaksas vai tai pielīdzināmi maksājumiem. Vienlaicīgi var tikt veikti ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzināmie maksājumiem, kā arī var tikt realizēta piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem bankas kontā (bloķēts bankas konts).
Diemžēl var rasties situācija, ka gan ir veikti ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzināmajiem maksājumiem, gan no naudas līdzekļiem bankas kontā, tādējādi piedziņa tiek vērsta divkāršā apmērā priekš viena prasījuma apmierināšanas. Šādā situācijā ir nekavējoties jāziņo attiecīgajām personām.
Parādniekam ir arī jāpievērš uzmanība uz banku rīcībām, jo tās atsaucoties uz “tehniskiem iespējām” un pienākumu pienācīgi pildīt Tiesu izpildītāju rīkojumus, ierobežo darbībās ar bankas kontu un parādnieks vairs nevarēs pilnā apmērā izmantot iepriekš pieejamos pakalpojumus. Parādniekam var tikt liegta iespēja
veikt pārskaitījumus, izņemt naudas līdzekļus ārzemēs vai citu banku automātos u.c. Katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, bet var rasties pamatots lūgums Tiesu izpildītājam atbloķēt bankas kontu, lai nesamērīgu neierobežotu iespējas izmantot pilnvērtīgi bankas sniegtos pakalpojumus.
Comments