Bezmantinieka (bezsaimnieka) manta

Atsevišķos gadījumos nekustamais īpašums var tikt atzīts par bezmantinieka vai bezsaimnieka mantu jeb ar citiem vārdiem sakot nekustamā īpašuma īpašnieks nav noskaidrojams. Bezmantinieka vai bezsaimnieka manta pāriet valsts īpašumā. Var izveidoties tāda situācija, kad likumā noteiktajā kārtībā nav nodibinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, bet faktiski ir veikti tiesiski darījumi, kuri pierāda personas īpašuma tiesības. Kā piemērs, neviens nepiesākas uz mantojumu, bet pirms mantošanas atklāšanās ir noslēgts Dāvinājuma līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā. Šādā gadījumā mantošanas masā esošais nekustamais īpašums tiek atzīts par bezmantinieka mantu (skatīt, paraugu par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu). Kā rīkoties, ja nekustamais īpašums tiek atzīts par bezmantinieka vai bezsaimnieka mantu? Saskaņā ar Civillikuma 1044.pantu, īpašuma prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesīgi aiztur viņa lietu, tās mērķis ir atzīt īpašuma tiesību un sakarā ar to piešķirt valdījumu. No Civillikuma 1060.panta nosacījuma izriet, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā, pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav īpašnieks. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lai atzītu īpašuma tiesības bezmantinieka vai bezsaimnieka nekustamo īpašumu, personai ir jāceļ tiesā īpašuma prasība.

Paraugs Prasības pieteikums bezsaimnieka manta - Gvido Lošaks 02.07.2020.

Paraugs Spriedums bezsaimnieka manta - 03.03.2021.