Fiduciārs darījums un fiduciāras attiecības

Latvijas normatīvajos aktos fiduciāri darījumi nav tieši regulēti. Taču juridiskajā literatūrā un judikatūrā ir skaidrots, ka fiduciārais (jeb uzticētais) īpašums tiek nodibināts, pamatojoties uz fiduciāru darījumu, atbilstoši kuram fiduciants jeb uzticētājs pārnes fiduciāram jeb uzticības personai zināmas tiesības (īpašumu vai prasījuma tiesības) ar norunu, ka uzticības persona savā vārdā, bet uz uzticētāja rēķina izlietos šo tiesību noteiktam mērķim.

Attiecīgi, lai konstatētu fiduciāras attiecību esamību, ir nepieciešams, lai fiduciants nodotu kādu lietu fiduciāram, lai viņš savā vārdā, bet uz fiducianta rēķina to izlietotu noteiktam mērķim (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2025. gada 15. maija spriedums lietā Nr. C21048117, SKC 131/2025, ECLI:LV:AT:2025:0515.C21048117.44.S, 8.1.punkts). 

Fiduciāras attiecības ir vietniecības veids līdztekus pārstāvniecībai. Līdz ar ko fiduciārs pret trešajām personām uzstājas kā pilntiesīgs īpašnieks, taču piešķirto varu ierobežo iekšējā vienošanās (fiduciāra noruna) ar fiduciantu. Ar citiem vārdiem sakot, fiduciārs darbojas savā vārdā, bet fiducianta labā.

Papildus tiek uzsvērts, ka ne visas fiduciārās attiecības tiek nodibinātas, pārnesot īpašumu tieši no fiducianta uz fiduciāru. Proti, Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka viens no fiduciāro darījumu paveidiem ir tā saucamais “salmu vīra” darījums, atbilstoši kuram uzticības persona ( “salmu vīrs”) savā vārdā, bet uzticētāja interesēs un uz viņa rēķina iegūst īpašumu tāpēc, ka pats uzticētājs negrib vai nevar atklāti savā vārdā iegūt šo tiesību (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 22. lpp.).

No fiduciāru darījumu definīcijas var secināt, ka to piemērošanu regulē vispārīgie principi:

1. Pušu gribas saistošs spēks (Civillikuma 1587.pants);

2. Līguma formas brīvības princips (Civillikuma 1473.pants);

3. Pienākums iegūto mantu atdot fiduciantam (Civillikuma 2304.pants);

4. Fiducianta tiesības paturēt lietas dabiskos un civilos augļus (Civillikuma 855. un 955. pants).

Fiduciāra darījuma priekšmets var būt visi atļautie darījumi. Atbilstoši Civillikuma 1473.pantam, tiesiska darījuma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus, kas nozīmē, ka fiduciārus darījumus var nodibināt ne tikai rakstveida formā, bet arī mutiski, ko var mēģināt pierādīt ar netiešajiem pierādījumiem. Ir jāatceras, ka pienākums pierādīt darījuma noslēgšanas faktu un tā saturu ir tai pusei, kura to apgalvo.

Vērtējot fiducianta tiesības paturēt (iegūt) lietas dabiskos un civilos augļus ir jāņem vērā, ka “fiduciāru īpašumu” raksturo “juridiskā īpašuma” nošķirtība no “saimnieciskā īpašuma”. No pušu savstarpējā tiesisko attiecību viedokļa nevis fiduciārs, bet gan fiduciants kā konkrētās lietas patiesais īpašnieks pēc vispārīgā principa ir tiesīgs iegūt un paturēt lietas dabiskos un civilos augļus. (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 14. februāra  spriedums lietā Nr. C73603520, SKC-82/2024,ECLI:LV:AT:2024:0214.C73603520.20.S, 11.2. punkts).

Fiduciārā darījuma noteikumu pārkāpuma gadījumā var iestāties konkrētu zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, atbilstoši Civillikuma 1772.pantam.

            Tāpēc fiduciāri darījumi būtu nošķirami no simulatīviem un fiktīviem darījumiem. Fiduciāri darījumi nebūtu atzīstami par simulatīviem vai fiktīviem darījumiem. Simulatīvos un fiktīvos darījumos nepastāv līdzēju griba un īstais nodoms (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 4.jūnija Rīcības Sēdes lēmums lietā Nr. C15182316, SKC-765/2019, ECLI:LV:AT:2019:0604.C15182316.3.L, 2.1.2. punkts). 

Gvido LOŠAKS

Zvērināta advokāta palīgs

tālr. +371 29181817

e-pasts: gvidolosaks@gmail.com 

Rīgā, 2026.gada 23.augustā

---