top of page

Grupu uzņēmumu/koncernu darbības regulējums Koncernu likumā

Koncernu likums kā atsevišķs tiesību akts Latvijā regulē grupu uzņēmumu darbību. Atbilstoši Koncerna likuma 2.panta pirmajai daļai, koncerns ir valdošā uzņēmuma un vienas vai vairāku atkarīgo Sabiedrību kopums. Ir svarīgi uzsvērt, ka Koncerna likumā termins “uzņēmums” aptver ne tikai komercsabiedrību Komerclikuma izpratnē, bet arī fiziskas personas. Tāpat ir precizēts, ka Koncernu likums, izņemot noteikumus par kreditoru aizsardzību, nav piemērojams, ja fiziskajai personai vienā Sabiedrībā pieder visas akcijas (kapitāla daļas). Valdošā uzņēmuma kontrole pār atkarīgo Sabiedrību tiek nodrošināta ar izšķirošo ietekmi. Saskaņā ar Koncernu likuma 3.panta pirmo daļu, izšķirošā ietekme rodas uz Koncerna līguma pamata, kā arī noteiktajos gadījumos - uz līdzdalības pamata. Koncerna līgumus regulē Koncernu likuma 3.panta otrā daļas noteikumi, kas paredz, ka ar Pārvaldes līgumu Sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam, bet ar Peļņas nodošanas līgumu apņemas, nodot visu savu peļņu vai tās daļu citam uzņēmumam. Savukārt, ar Pārvaldes un Peļņas nodošanas līgumiem Sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam un apņemas nodot savu peļņu šim citam uzņēmumam. Koncernu likuma 3.panta trešajā daļā ir norādīts, ka izšķirošo ietekmi veido tikai tādā līdzdalība, kas rada vismaz vienu no šādiem priekšnosacījumiem:

  1. uzņēmumam Sabiedrībā ir balsstiesību vairākums;

  2. uzņēmumam kā Sabiedrības dalībniekam ir tiesības iecelt vai atcelt Sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

  3. uzņēmums ir Sabiedrības dalībnieks un, izmantojot vienīgi savas dalībnieka tiesības, pārskata gada laikā ir iecēlis sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

  4. uzņēmums ir Sabiedrības dalībnieks un, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem, viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā.

Papildus var minēt to, ka koncernu var izveidot arī Sabiedrības iekļaušanas rezultātā. Sabiedrības iekļaušanas gadījumā galvenā Sabiedrība, kuras līdzdalība ir vismaz 90% pārriet (squeze out right) attiecīgās Sabiedrības mazākumakcionāriem piederošās akcijas (kapitāla daļas), kuras ir mazāk par 10% no līdzdalības. Pēc Sabiedrības iekļaušanas abas Sabiedrības saglabā patstāvīgās (autonomas) Sabiedrības statusu un šāds process nav uzskatāms par uzņēmumu reorganizāciju vai statūtu grozīšanu.

Vienota vadība Viens no galvenajiem mērķiem, radot koncernu, ir rast iespēju, īstenot vienotu vadību vairākos (autonomos/patstāvīgos) uzņēmumus un efektīvākais veids kā to panākt ir - izlietojot tiesības un dodot norādījumus. Koncernu likuma 26.pants paredz, ja ir noslēgts Pārvaldes līgums vai Pārvaldes un peļņas nodošanas līgums, valdošajam uzņēmumam ir tiesības dot atkarīgai Sabiedrībai saistošus norādījumus, tai skaitā, kas rada zaudējumus atkarīgajai Sabiedrībai, ciktāl šie norādījumi atbilst valdošā uzņēmuma interesēm vai citu uzņēmumu interesēm, kuri ir apvienoti koncernā ar valdošo uzņēmumu un atkarīgo Sabiedrību. Atbilstoši Koncerna likuma 41.panta prasībām, iekļautai Sabiedrībai koncernā ir tiesības dot saistošus norādījumus, ja ir noslēgts Pārvaldes līgums vai Pārvaldes un peļņas nodošanas līgums, bet atšķirībā no Koncerna līguma grupas regulējuma norādījumiem, nav jāatbilst valdošā uzņēmuma interesēm vai citu uzņēmumu interesēm. Balsoties uz Koncerna likuma 29.pantu, līdzdalību koncernā, kurā nav noslēgts Pārvaldes līgums, valdošais uzņēmums nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai pamudinātu atkarīgo Sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai arī veikt citus tai neizdevīgus pasākumus, ja vien netiek atlīdzināti šāda darījuma vai pasākuma rezultātā radušies zaudējumi. Iepriekš minētais nozīmē to, ka līdzdalības grupā, kurā nav noslēgts Pārvaldes līgums, var dot norādījumus, bet tie nav saistoši.

Atkarīgās sabiedrības autonomu interešu aizsardzība Pamatojoties uz Koncernu likuma 20.panta pirmo daļu, valdošajam uzņēmumam Koncerna līguma spēkā esamības laikā ir pienākums atlīdzināt atkarīgās Sabiedrības pārskata gada zaudējumus, ciktāl tie nav atlīdzināti ar tām valdošā uzņēmuma iemaksām atkarīgās Sabiedrības peļņas atskaitījumos (rezervēs), kas veiktas Koncerna līguma spēkā esamības laikā. Pārskata gada jēdziena piemērošana praksē rada pamatotas šaubas, ka ārpus šī jēdziena darbības jomas var būt atsevišķas atkarīgajai Sabiedrībai zaudējumus nesošas darbības, kā piemēram, aktīvu pārnešana, savstarpēji darījumi un manipulācijas ar grāmatvedības uzskaites dokumentiem. Koncernu likuma 33.panta pirmā daļa nosaka, ja valdošais uzņēmums pamudina atkarīgo Sabiedrību, ar kuru nav noslēgts Pārvaldes līgums, noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu tai neizdevīgu pasākumu un līdz pārskata gada beigām faktiski neatlīdzina šā darījuma vai pasākuma rezultātā radušos zaudējumus vai arī nepiešķir atbilstošas prasījuma tiesības uz šādu zaudējumu atlīdzību, valdošā uzņēmuma pienākums ir atlīdzināt atkarīgajai Sabiedrībai šādas rīcības rezultātā radušos zaudējumus. Taču nav skaidrības kā noteikt konkrētu darījumu, kā arī to apmēru, kas būtu atzīstams par neizdevīgu darījumu vai neizdevīgu pasākumu atkarīgai Sabiedrībai.


Kreditoru aizsardzība Koncernu likuma 27.panta piektā daļa paredz, ja ir noslēgts Pārvaldes līgums vai Pārvaldes un peļņas nodošanas līgums, tad prasību par zaudējumu atlīdzību var celt atkarīgās Sabiedrības kreditors, ciktāl viņš no atkarīgās Sabiedrības nevar panākt savu prasījumu apmierinājumu. Taču nav skaidrs, vai kreditors var celt prasību tikai pret atkarīgo Sabiedrību un valdošā uzņēmuma likumiskajiem pārstāvjiem (valdi un padomi), vai arī vērsties pret atkarīgo Sabiedrību un pret valdošo uzņēmumu (tieši). Vācijas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka kreditors var celt prasību pret atkarīgo Sabiedrību un tieši pret valdošo uzņēmumu, ja ir noslēgts Pārvaldes līgums vai Pārvaldes un peļņas nodošanas līgums. Par būtisku faktu ir jāatzīst tas, ka Latvijas Koncernu likums ir pieņemts, tehniski pārņemot Vācijas Akciju sabiedrības likumu (Aktiengesellschaft) sadaļu par koncerniem (Konzenrecht). Koncernu likuma 33.panta trešā daļa noteic, ja nav noslēgts Pārvaldes līgums, tad kopā ar valdošo uzņēmumu kā kopparādnieki atbild arī valdošā uzņēmuma likumiskie pārstāvji, kuri pamudinājuši atkarīgo Sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt tai neizdevīgu pasākumu. Savukārt Koncerna likuma 33.panta ceturtā daļā ir minēts, ja nav noslēgts Pārvaldes līgums, kreditoru prasījumus pret valdošo uzņēmumu regulē Koncerna likuma 27.panta piektā daļa, tas ir, kreditoru aizsardzības noteikumi, ja ir noslēgts Pārvaldes līgums vai Pārvaldes un peļņas nodošanas līgums. Līdz ar ko neskaidrība par Koncerna likuma 27.panta piekto daļu ietekmē arī kreditoru aizsardzību, ja nav noslēgts Pārvaldes līgums. Koncernu likuma 40.pants nosaka, ka Sabiedrības iekļaušanas gadījumā kreditoru aizsardzības labad galvenā Sabiedrība atbild kā kopparādnieks par iekļauto Sabiedrību. Taču arī uz Sabiedrības iekļaušanu ir attiecami Koncerna likuma 27.panta piektās daļas noteikumi, tādēļ arī šī panta interpretācijas problēmas.

Mazākumdalībnieku aizsardzība Ja ir noslēgts Peļņas nodošanas līgums, mazākumdalībniekiem ir jāparedz ikgadējs izlīdzinājums, atbilstoši Koncerna likuma 23.panta prasībām. Ikgadējam izlīdzinājumam ir jābūt samērīgam ar mazākumdalībniekam piederošajām akcijām (kapitāla daļām) un to aprēķina no atkarīgās Sabiedrības peļņas līdz Koncerna līguma noslēgšanai un turpmākās peļņas izredzēm, ja netiktu noslēgts Koncerna līgums. Ikgadējais izlīdzinājums var būt naudas vai arī valdošā uzņēmuma akciju (kapitāla daļu) formā. Koncernu likuma 24.pantā ir ietverta atlīdzība mazākumdalībniekiem par pieprasījumu iegūt tā akcijas (kapitāla daļas), ja ir noslēgts Koncerna līgums. Ar citiem vārdiem sakot, Koncerna likuma 24.pants nodibina mazākumdalībniekiem tiesības pamest (exit rights) atkarīgo Sabiedrību, ja ir noslēgts Koncerna līgums. Atlīdzības apmēru aprēķina pēc ikgadējā izlīdzinājuma noteikumiem, taču aprēķinā netiek ņemtas vērā nākotnes izredzes. Ja tiek īstenota sabiedrības iekļaušana, bet galvenajai Sabiedrībai pieder vismaz 90%, bet nepieder visi 100% no akcijām (kapitāla daļām), tādēļ tiek paredzēta atlīdzība atstumtajiem Sabiedrības dalībniekiem, ievērojot Koncernu likuma 38.panta prasības. Atlīdzība ir naudas formā, bet var būt noteikta arī akciju (kapitāldaļu) apmaiņas veidā ar valdošo uzņēmumu. Iekļautās Sabiedrības nākotnes izredzes netiek ņemtas vērā, nosakot atlīdzību. No vienas puses Sabiedrības iekļaušanas sekas ir tādas, ka iekļaujamās Sabiedrības visas akcijas (kapitāla daļas) pārriet (squeze out right) galvenajai Sabiedrībai, bet no otras puses, mazākumdalībnieki tiek pasargāti ar tiesībām iegūt atbilstošu atlīdzību par atstumšanu no Sabiedrības. Principā, galvenajai Sabiedrībai tiek uzlikts pienākums izpirkt mazākumdalībniekus. Ņemot vērā to, ka galvenā Sabiedrība var izvēlēties, neīstenot iekļaušanu, kaut arī ir iegūtas vismaz 90% no sabiedrības akcijām (kapitāla daļām) un netiek noslēgts Koncernu līgums, tad Koncernu likuma 47.pants nosaka, ka mazākumdalībniekiem ir tiesības pieprasīt atpirkt tiem piederošās akcijas (kapitālā daļas). Koncerna likuma 48.pants precizē, ka mazākumdalībnieku akciju (kapitāla daļu) atpirkšana notiek uz Pirkuma līguma pamata, bet, ja puses nespēj vienoties, tad tiesa nosaka cenu.

92 views0 comments

Nelojāla dalībnieka izslēgšana

Saskaņā ar Civillikuma 2241., 2250 un 2251.pantu dalībniekam ir lojalitātes pienākums pret sabiedrību, kas uzliek pienākumu tam rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam.[1] Taču praksē var rasties s

Comments


bottom of page