(laulāto kopīga un atsevišķa manta, laulības līgums un vienošanās par mantas sadali)
Laulības laikā iegūta manta ir laulāto kopīga manta vai laulāto atsevišķa manta. Saskaņā ar Civillikuma 89.panta otro daļu - viss ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Līdzdalība var notikt ar mantisku ieguldījumu un var notikt arī ar nemantisku ieguldījumu. Manta, kas nav iegūta iepriekš minētajos apstākļos ir atzīstama par laulāto atsevišķu mantu. Civillikuma 91.panta pirmā daļā ir noteikts, ka laulāto atsevišķa manta ir: 1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1. - 4.) punktos minētā manta. Civillikuma 91.pantā pirmās daļas tiesību normā norādītais atsevišķas mantas uzskaitījums nav izsmeļošs. Vienlīdzīga sadalījuma prezumpcija attiecas vienīgi uz laulāto kopīgu mantu, nevis uz laulības laikā iegūto mantu vispār.
No vienas puses manta, kas iegūta laulības kopdzīves laikā, pati par sevi nedod pamatu šo mantu uzskatīt par kopīgo mantu, bet no otras puses tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tādēļ var secināt, ka pierādīšanas slogs mantas atzīšanā par kopīgu vai atsevišķu mantu gulstas uz pusēm.
Atbilstoši Civillikuma 91.panta otrajai daļai tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms Zemesgrāmatā. Taču nekustamā īpašuma atsevišķas mantas piemetinājums ir attiecināms tikai uz trešajām personām un tās neesība laulāto savstarpējās mantiskās attiecības pati par sevi nepierāda laulāto kopīgu mantu vai atsevišķu mantu.
Lai izvairītos no strīdiem par laulāto mantas kopību vai šķirtību laulības iziršanas gadījumā vai arī attiecībās ar trešajām personām, pamatojoties uz Civillikuma 116.pantu, laulātajiem ir tiesības noslēgt laulības līgumu, ar kuru var noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai kopību. Laulāto mantas šķirtība nozīmē to, ka laulības laikā iegūto mantu (gan kustamu, gan nekustamu) var patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Bet mantas kopība nozīmē, ka visa manta (gan pirmslaulības, gan laulības laikā iegūtā) tiek apvienota vienā kopīgā nedalāmā masā, kura laulības laikā nepieder nevienam laulātājam atsevišķā daļā. Laulības līgumi iegūst saistošu spēku pret trešajām personām, ja tie ir ierakstīti laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu - arī Zemesgrāmatās. Ir jāņem vērā, ka laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās personas nesaista.
Ja laulātie vēlās saglabāt likumiskās mantiskās attiecības, taču ir vienojušies par atsevišķu mantu sadali, tad šādā gadījumā būtu slēdzama vienošanās par mantas sadali. Vienošanās par mantas sadali nav pielīdzināma laulības līgumam.
Comments