Racionāls saimnieciskās darbības veicējs (kā arī jebkura cita privātpersona), pamatojoties uz privāto tiesību jomā regulējošo principu „atļauts viss, kas nav aizliegts” dažādu apstākļu vadīts var strukturizēt darījumus un naudu plūsmu tādā veidā, kuru, pirmšķietami vērtējot, var radīt jautājumus par to caurspīdīgumu.
Darījumu un naudas plūsmas nepārskatāmība var radīt aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju - atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām un to raksturojošām pazīmēm:
darījumu ķēdes mākslīgu sarežģīšanu bez loģiska ekonomiska pamatojuma;
iesaistītas juridiskās personās ar piemītošām čaulas veidojumu pazīmēm;
iespējams fiktīvs raksturs, tai skaitā, darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī
citi apstākļi.
Šajā rakstā tiks apskatīta darījumu un naudas plūsmas atzīšana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu bez predikatīvā nodarījuma, no kura noziedzīga nodarījuma līdzekļi ir iegūti, jeb “autonoma legalizācija.”
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILL/TPFNL) subjekti par aizdomīgiem darījumiem legalizācijas jomā ziņo Finanšu Izlūkošanas Dienestam (FID) un atturas no darījumu veikšanas. FID, konstatējot pamatotas aizdomas, izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu.
Līdzekļu iesaldēšana ir liegums - jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību. FID ir tiesības sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja iegūtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šo darbību mēģinājumu.
Saskaņā ar nevainīguma prezumpciju, aizdomas nav pietiekošs pamats, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu. Vispirms ir jākonstatē tādu pierādījumu apjoms, lai prima facie (pirmšķietami) varētu izvirzīt pieņēmumu, ka manta, visticamāk, ir ar noziedzīgu izcelsmi. Šādā gadījumā personai pastāv tiesības atspēkot šos pierādījumus, sniedzot skaidrojumus par mantas izcelsmi.
Pierādīšanas standarts “visticamāk” ir, jāsaprot kā, iespējamības pārsvars. Ir jānodala pierādījumu iesniegšanas pienākumu no pierādīšanas pienākumu. Pierādīšanas pienākums var tikt attiecināts tikai uz procesa virzītāju, bet pierādījumu iesniegšanas pienākums attiecas uz personu. Par pamatotu var atzīt pirmšķietami noteikto mantas noziedzīgo izcelsmi, ja persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgos darījumus un naudas plūsmu, tas ir, “ārpus saprātīgām šaubām.” Tajā pašā laikā, pārbaudot izvirzītos pieņēmumus, iesniegtos paskaidrojumus un pierādījumus ar kriminālprocesa metodēm, norādītās ziņas procesā gaitā var arī neapstiprināties.
Ņemot vērā legālās prezumpcijas un darījumu un naudas plūsmu vērtēšanu, privātpersonām būtu aktīvi jāaizstāv savas intereses un jākliedē šaubas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šo darbību mēģinājumu.
Comments