top of page

Par patiesā labuma guvēja statusu

Patiesā labuma guvēja (PLG) institūts ir balstīts uz prezumpciju, ka juridiska persona vai juridisks veidojums ir juridiska fikcija, kuru vada, organizē vai kontrolē noteikta fiziska persona (“Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli”).


Juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem ir pienākums atklāt savu PLG, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likuma) subjektiem, veicot klienta izpēti, ir pienākums noskaidrot un pārbaudīt norādītos PLG.


Novēršanas likuma 1.panta 5.punkts noteic, ka PLG:

a. juridiskā personā vai juridiskā veidojumā ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā[1] pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē;

b. juridiskā veidojumā ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).


Saskaņā ar Novēršanas likuma 18.panta trešo daļu, PLG noskaidro un pārbauda izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Ir jāņem vērā, ka PLG atklāšana neaprobežojas tikai ar Uzņēmuma reģistra vai citu attiecīgo valstu reģistru pārbaudi, proti, reģistrētājai informācijai ir jāsakrīt ar faktisko situāciju. Tajā pašā laikā atbilstoši Novēršanas likuma 11.[1] panta piektajai daļai ir jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst pastāvošajiem riskiem. Par riska paaugstinošiem faktoriem uzskata paaugstinātu riska jurisdikcijas (sk. Novēršanas likuma 11.[1] panta trešās daļas 2.punktu).[2]

Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, noskaidro patieso labuma guvēju:

  1. saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

  2. izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

  3. patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

Gadījumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kas ir atbilstoši pamatots un dokumentēts, bet tik un tā PLG nevar konstatēt, tad par PLG prezumē personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā, ja ir izslēgtas šaubas, ka PLG varētu būt cita persona.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

[1] Netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas (fiziskas vai juridiskas personas) starpniecību.

[2] Apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs.

22 views0 comments

Nelojāla dalībnieka izslēgšana

Saskaņā ar Civillikuma 2241., 2250 un 2251.pantu dalībniekam ir lojalitātes pienākums pret sabiedrību, kas uzliek pienākumu tam rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam.[1] Taču praksē var rasties s

留言


bottom of page