Kas ir zemes likumiskās lietošanas tiesības?
Saskaņā ar likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 38.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, sākot ar 2022.gada 01.janvāri zemes piespiedu nomu aizstāj ar zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu. Zemes likumiskās lietošanas tiesību institūts ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts. Par to, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, skatīt minētā likuma 14.pantu.
Maldīgs ir uzskats, ka raksturotā situācija var veidoties tikai privatizācijas vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā. Zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu piemēro arī situācijās, kad ēkas un/vai augļu dārzs (koki) pieder vienai personai, bet zeme pieder citai personai.
Ņemot vērā to, ka Zemes likumiskās lietošanas tiesību institūts ir reālservitūts, tad ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, bet tikai tiktāl ciktāl tas nav pretrunā ar likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.
Kāda maksa ir nosakāma?
Atbilstoši likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 38.panta otrajai daļai, likumiskās lietošanas maksas apmērs ir nosakāms 4% (četri procenti) no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Iepriekš likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā tika noteikts - ja puses nevar vienoties, tad zemes nomas maksa nosakāma 6% (seši procenti) gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Maksa par zemes lietošanu ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi. Pienākums maksāt zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ. Katrā situācijā ir atsevišķi jāvērtē nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos. Jebkurā gadījumā, lai identificētu nepārvaramas varas apstākļus, ir jākonstatē, ka objektīvi nebija vairs iespējams lietot attiecīgo patstāvīgo objektu.
Lai noteiktu samaksu par patstāvīga īpašuma tiesību objekta lietošanu, ir jānosaka arī kāda zemes vienība tiek lietota, tas ir, zemes platība un robežas. Par lietošanā esošo zemes platību un robežu, vienojas rakstveidā būves īpašnieks un zemes īpašnieks, ja normatīvie akti neparedz kādu citu kārtību. Strīdus gadījumus par lietošanā esošo zemes platību un robežām izskata tiesa.
Kad ir piemērojami jaunie noteikumi?
Likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 42.panta otrā daļā ir noteikts, ka 4% (četri procenti) no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā ir piemērojami no 2023.gada 01.janvāra.
Tāpat šī paša panta trešā daļas noteikumi paredz, ja ir noslēgta vienošanās vai ar tiesas nolēmumu ir noteikta zemes nomas maksa, tad tā ir spēkā līdz 2023.gada 01.janvārim.
Savukārt, ja zemes īpašnieks ir publiska persona, tad noteiktā zemes nomas maksa ir spēkā līdz 2024.gada 01. janvārim.
Vai Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir piemērojams?
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 26.punktu, likumiskās zemes lietošanas tiesības tiek atzīstas par tādu preču piegādi un pakalpojumu, kurus neapliek ar PVN.
Iepriekš, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likumu un tiesas judikatūru atziņām, zemes nomai tika piemērots PVN.
Kāds ir noilgums prasījumiem par maksas samaksu?
Likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 38.panta astotā daļā ir paredzēts, ka prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst 3 (triju) gadu laikā.