Priekšlīgums un Cerību Pirkuma līgums

Praksē var rasties situācijas, ka puses ir vienojušās par būtiskām līguma sastāvdaļām, bet to galīgai nodibināšanai pastāv faktiski vai tiesiski šķēršļi. Lai nodibinātu līgumiskas attiecības pirms šķēršļu atkrišanas, puses var noslēgt priekšlīgumu vai cerību pirkuma līgumu. Šajā rakstā tiks aplūkotas priekšlīguma un cerību pirkuma līguma atšķirības. Civillikuma 1541.pants paredz, ka priekšlīgums, kura mērķis ir nākoša līguma noslēgšana, ir spēkā, tiklīdz ar to nodibinātas līguma būtiskās sastāvdaļas. Ar priekšlīgumu puses vienojas par nākotnē slēdzamu citu līgumu (galveno līgumu) ar iepriekš noteiktu vai nosakāmu saturu. Priekšlīgums rada tiesības pieprasīt noslēgt galveno līgumu, bet nerada tiesības prasīt galvenā līguma izpildi (kā piemēram, pirkuma maksas samaksu vai pārdodamās lietas nodošanu). Līdz ar ko atbildība var iestāties tikai par galvenā līguma nenoslēgšanu. Savukārt, Civillikuma 2009.pantā ir minēts, ka izņēmums no 2007.panta noteikuma ir tā saucamais cerības pirkums, kura priekšmets vēl nav zināms un kuru var noslēgt divējādi: 1) tādā kārtā, ka pircējs paliek saistīts, kaut arī pirkuma priekšmets pavisam nerastos vai nenāktu pārdevēja mantā; 2) tādā kārtā, ka pirkuma priekšmeta pastāvēšana ir nepieciešams nosacījums pirkuma spēkā esamībai. Civillikuma 2009.pantā ietvertais termins “priekšmets vēl nav zināms” ir interpretējams tā, ka tomēr ir jābūt saprotamam, ko pircējs grib iegūt un ko pārdevējs apsola dot. Līguma priekšmetam nonākot pārdevēja mantā, pusēm ir tiesības pieprasīt līguma izpildi (kā piemēram, pirkuma maksas samaksu vai pārdodamās lietas nodošanu). Ir jāņem vērā, ka Civillikuma 1597.pants norāda, ka cerības pirkumā, atsavinātājam nav jānes atbildības pienākums, ja vien viņš nav rīkojies ļaunprātīgi.

Paraugs Priekšlīgums kapitāla daļu pirkšanai_Gvido Lošaks_2022

Paraugs SIA dalībnieku vienošanās_Gvido Lošaks_2022