Servitūts

Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.[1] Pēc savas juridiskās dabas servitūts ir svešas lietas lietošanas tiesība, kas piešķirta servitūta izlietotājam.[2] Servitūts nevar tikt nodibināts uz servitūta izlietotāja paša lietu, jo jebkura tiesība, kuru iespējams piešķirt ar servitūtu, tāpat ietilpst viņa īpašuma tiesības sastāvā.[3] Servitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu, nevis tā īpašnieku.[4]

Ņemot vērā, ka katram, kam pieder servitūta tiesība, jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzot pie tam pēc iespējas cita īpašuma tiesību,[5] servitūts nosakāms pēc iespējas saudzīgi attiecībā uz kalpojošo nekustamo īpašumu. Tiesību doktrīnā atzīts, ka servitūta izlietotājam sava tiesība jāizmanto tā, lai īpašnieka (kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka) tiesības uz savu lietu, it sevišķi lietošanas tiesība, tiktu ierobežota tikai tiktāl, ciktāl šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams.[6] 

Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts.[7]

Ar personālservitūtu var nodibināt:

• Lietojuma tiesību -  saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus;[8]

• Dzīvokļa tiesību - lietot par dzīvokli svešu māju, tomēr nekaitējot pašai mājai.[9] Dzīvokļa tiesības izlietotājam var nodot lietošanā ne tikai visu māju, bet arī atsevišķu mājā esošu dzīvokli.[10]

Reālservitūtu nodibina, ja pastāv divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts otram par labu. Pirmais nekustamais īpašums ir saistīts jeb kalpojošais, bet otrais nekustamais īpašums tiesīgais jeb valdošais.[11]

Reālservitūta attiecība veidojas starp divu nekustamu lietu īpašniekiem, ja šīs lietas nepieder vienām un tām pašām personām, no kurām viens apgrūtināts otram par labu.[12]

Ja valdošais nekustamais īpašums ir kopīpašumā, tad katram no kopīpašniekiem pilnā apjomā pieder uz kalpojošo nekustamo īpašumu nodibināta reālservitūta izlietošanas tiesība. Reālservitūts tiek nodibināts par labu visam valdošajam nekustamajam īpašumam un apgrūtina visu kalpojošo nekustamo īpašumu. Reālservitūtu nevar nodibināt par labu valdošā nekustamā īpašuma reālajai vai domājamai daļai.[13]

Tiesību doktrīnā atzīts, ka (..) servitūta iegūšanai par labu kopīpašumā esošam nekustamam īpašumam ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Civillikuma noteikumi par kopīpašumu nepieļauj atsevišķu kopīpašnieku vienpusēju rīcību ar kopīpašuma priekšmetu.[14]

Reālservitūtu var nodibināt arī tā, ka tas pieder tikai noteiktai personai, bet tad tas uzskatāms par personālservitūtu.[15]

Reālservitūtus iedala kā ēku un lauku servitūtus. Ēku servitūtos valdošais nekustamais īpašums ir ēka, bet lauku servitūtā valdošais nekustamais īpašums ir zeme.[16]

Ar reālservitūtu var nodibināt atsevišķu servitūtu:

• Ceļa servitūtu uz: 1) uz kājceļu, 2) uz lopu ceļu, un 3) uz braucamo ceļu;[17]

• Ūdens lietošanas servitūtu uz: 1) ūdensvada, 2) ūdens - smelšanas 3) lopu dzirdināšanas tiesība.[18]

Ar reālservitūtu var nodibināt atsevišķus ēku servitūtus:

• Atbalsta tiesību - atbalstīt savu ēku uz kaimiņam piederošas sienas, mūra, staba vai velves;[19]

• Iebūves tiesību - iestiprināt kaimiņa sienā vai mūrī atsevišķus baļķus, akmeņus, dzelzs stieņus vai skavas, ciktāl tas nerunā pretim būvnoteikumiem;[20]

• Pārkaru būves tiesību - pietaisīt savai ēkai izbūvi vai piebūvi, kas pārkaras pār kaimiņu zemes gabalu;[21]

• Notekas tiesību - novadīt ūdeni no savas ēkas jumta uz kaimiņa zemes gabalu, kā nopilējumu veidā, tā arī pa caurulēm;[22]

• Izlejas tiesību - novadīt netīru ūdeni svešās robežās vai caur tām.[23]

Ar reālservitūtu var nodibināt arī:

• Augstākās būves tiesību - iegūt atļauju celt augstāku būvi, nekā pēc vispārīgajiem noteikumiem drīkstētu savam kaimiņam par ļaunu. Taču tiesības izlietotājs var aizliegt kaimiņam celt tik augstu būvi, kā viņš pēc likuma to varētu;[24]

• Gaismas tiesību - piešķirt tiesību turēt kaimiņa sienā vai mūrī logus vai gaismas caurumus, ietaisīt logus vai gaismas caurumus savā sienā vai mūrī cieši pie kaimiņa robežas, vai tuvāk pie tās nekā likumā atļauts, kā arī aizliegt kaimiņam aizbūvēt gaismai priekšā kādu ēku;[25]

• Skata tiesību - aizliegt ar servitūtu saistītam visu to, kas servitūta izlietotājam atņem brīvu skatu.[26]

Civillikumā nav ietverts izsmeļošs reālservitūtu veidu uzskaitījums, jo Civillikuma 1155.pantā un 1172.panta otrajā daļā noteikts, ka bez likumā tieši paredzētajiem reālservitūtiem iespējams nodibināt arī citus reālservitūtus, kas „pakļauti vispārējiem servitūtu noteikumiem.[27] 

Tiesa, ņemot vērā praktiskās dzīves objektīvo nepieciešamību, ir kompetenta ar spriedumu nodibināt jaunus piespiedu servitūtu veidus vai paveidus, nosakot to saturu. (..) Likumdevēja uzdevums nav likumā tieši paredzēt visus tiesiski iespējamos reālservitūtus un visus gadījumus, kuros tiesa var nodibināt servitūtu. Tāpat kā katras lietas faktiskie apstākļi var būt ļoti atšķirīgi, arī nodibināmie servitūti var būt dažādi gan veida, gan apmēra ziņā.[28]

Servitūts ir lieta tiesība, kas ir ierakstāma Zemesgrāmatā.[29] Servitūtu nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu vai arī ar līgumu vai testamentu.[30]

Servitūta tiesības nodibināšanas pamatojums ir vajadzība nodrošināt valdošo īpašumu ar labumu (Civillikuma 1135. un 1146.pants), kas nepieciešams valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai, bet ne, lai radītu zināmas ērtības vai labierīcības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam vai kādai citai personai.

Satversmes tiesa atzinusi, ka tad, ja personas nespēj vienoties par servitūta nodibināšanu, strīdu par servitūta nodibināšanu izšķir tiesa, kuras kompetencē ir izšķirt strīdus par sveša nekustamā īpašuma lietošanu. Ja nebūtu minētās normas, netiktu aizsargātas personu tiesības gadījumos, kad nepieciešams nodibināt servitūtu par labu personai vai tās nekustamajam īpašumam, un savu nekustamo īpašumu personas varētu izmantot vienīgi tad, ja tam piekristu kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks. [31]

Senāta praksē nostiprinājusies atziņa, ka gadījumā, ja pastāv strīds par servitūta nodibināšanu un ieinteresētā persona savu tiesību aizstāvības nolūkā ir cēlusi tiesā prasību par servitūta nodibināšanu uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu, tiesas uzdevums ir konstatēt, ka šāda aprobežojuma noteikšanai pastāv objektīva nepieciešamība, proti, bez konkrētā servitūta nodibināšanas prasītāja īpašuma tiesība uz valdošo nekustamo īpašumu nav izlietojama, turklāt veids, kādā servitūts tiek nodibināts, ir iespējami saudzīgākais atbildētājam kā kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam.[32]

Kā personālie, tā reālie servitūti izbeidzas:[33]

• Atteikšanos no tiem;

• Tiesības un pienākuma sakritumu vienā personā;

• Kalpojošās vai valdošās lietas bojāeju;

• Atceļoša nosacījuma iestāšanos vai termiņa notecējumu;

• Izpirkumu;

• Noilgumu.

Personālservitūts izbeidzas ar izlietotāju nāvi.[34]

Ja servitūts nodibināts juridiskai personai par labu bez noteikta termiņa, tad tas izbeidzas ne agrāk kā notekot simts gadiem, ja vien pati juridiskā persona nav agrāk izbeigusies.[35]

Servitūtu, kas nodibināts likumā paredzētajā kārtībā un nostiprināts zemesgrāmatās, tiesa var atcelt, ja grozījušies apstākļi un zudusi nepieciešamība valdošajam nekustamajam īpašumam izlietot servitūta nodibinājumā paredzēto lietojuma tiesību, tas ir - servitūts vairs nekalpo valdošā nekustamā īpašuma labumam, kura dēļ tas ticis nodibināts (Civillikuma 1135.pants).[36]

Gvido LOŠAKS

Zvērināta advokāta palīgs

tālr. +371 29181817

e-pasts: gvidolosaks@gmail.com 

Rīgā, 2025.gada 01.jūnijā

---

[1] Civillikuma 1130.pants.

[2] V.Sinaiskis. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. R., 1940, 75.lpp. 

[3] G.Višņakova, K.Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. R.: Mans Īpašums, 1998, 64.lpp.

[4] Civillikuma 1134.pants.

[5] Civillikuma 1139.pants.

[6] G. Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu.(841.-926.p.,1130.-1400.p.).Rīga, Mans īpašums, 1998, 70.lpp.

[7] Civillikuma 1131.pants.

[8] Civillikuma 1190.pants.

[9] Civillikuma 1227.pants. 

[10] G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 128.lpp.

[11] Civillikuma 1141.pants.

[12] Jānis Rozenfelds. Lietu tiesības. 4.labotais, papildinātais izdevums. Apgāds Zvaigzne ABC, 2011., 143.lpp. 

[13] G.Višņakova, K. Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu.(841.-926.p.,1130.-1400.p.).Rīga, Mans īpašums, 1998,68., 79.lpp

[14] G.Višņakova, K. Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu.(841.-926.p.,1130.-1400.p.).Rīga, Mans īpašums, 1998, 132.lpp. 

[15] Civillikuma 1142.pants.

[16] Civillikuma 1143.pants.

[17] Civillikuma 1155 – 1161.panti.

[18] Civillikuma 1162 – 1172.panti.

[19] Civillikuma 1174.pants.

[20] Civillikuma 1179.pants.

[21] Civillikuma 1181.pants.

[22] Civillikuma 1182.pants.

[23] Civillikuma 1185.pants.

[24] Civillikuma 1187.pants.

[25] Civillikuma 1188.pants.

[26] Civillikuma 1189.pants.

[27] Senāta 2023. gada 14. jūnija lēmuma lietā Nr. SKC‑644/2022, ECLI:LV:AT:2023:0614.SKC064423.7.L, 11.4. punktu

[28] Satversmes tiesas 2008. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-11-01 15.2. punktu

[29] Civillikuma 1235.pants, Zemesgrāmatu likuma 15.panta pirmās daļas 1.punkta b apakšpunkts un 17.panta 1.punkta a apakšpunkts.

[30] Civillikuma 1231. pants.

[31] Satversmes tiesas 2008. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-11-01 12., 14. un 16. punktu

[32] Senāta 2020. gada 29. maija sprieduma lietā Nr. SKC-186/2020, ECLI:LV:AT:2020:0529.C27125513.9.S, 6. un 8.1. punktu, 2020. gada 18. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-153/2020, ECLI:LV:AT:2020:0618.C39047617.14.S, 8. un 8.3. punktu.

[33] Civillikuma 1237.pants.

[34] Civillikuma 1257.pants.

[35] Civillikuma 1259.pants.

[36] Senāta 2008. gada 6. novembra sprieduma lietā Nr. SKC – 441/2008.