Saskaņā ar Civillikuma 1732.pantu - privāttiesības ir aizsargājamas tikai tiesas ceļā, tādēļ neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. Savukārt no Civillikuma 1733.panta noteikumiem izriet, ka aizturējuma tiesības tāpat kā ķīlas tiesības ir pašpalīdzības izņēmums saistību tiesībās.
Civillikuma 1734.pants paredz to, ka uz aizturējuma tiesības pamata tā persona, kuras rokās atrodas kāda lieta, var to neizdot tik ilgi, kamēr nav nolīdzināts kāds viņas pašas prasījums. Aizturējuma tiesības atšķiras no ķīlas tiesībām ar to, ka saistību izpildes nodrošināšana notiek pret lietas īpašnieku un tā tiek nodibināta pēc saistību neizpildes. Aizturējuma tiesības nedrīkst pielietot gadījumos, kas nav likumā tieši norādīti.
Aizturējuma tiesības likumā ir noteiktas:
Civillikuma 1735.pantā - iznomātājam (augļu nesēja zemes gabala);
Civillikuma 1736.pantā - izīrētājam (ēku, telpas, vai telpas tajā, vai atklātu, augļu iegūšanai nenodomātu vietu);
Komerclikuma 399.pantā - komercdarījumos komersantu starpā;
Jūras kodeksa 131. pantā un 212. pantā - pārvadātājiem.
Citos gadījumos aizturējuma tiesību izlietošanu likums neparedz.
Aizturējuma tiesības Civillikuma izpratnē
Civillikuma 1735.pants nodibina aizturējuma tiesības iznomātājiem (augļu nesēja zemes gabala):
“Aizturējuma tiesība (1734.p.) pieder augļu nesēja zemes gabala iznomātājam - uz zemes gabala ražojumiem un uz tajā esošo nomnieka kustamu mantu, tiklab nokavētas nomas maksas dēļ, kā arī visu to prasījumu dēļ, kādi varētu rasties pret nomnieku uz nomas līguma pamata. Tāda pati tiesība ir iznomātājam arī pret apakšnomnieku, kuram nomnieks nodevis tālāk savas nomas tiesības.”
Nav nozīmes vai nomnieks zemes gabalu izmanto augļu iegūšanai, lai iznomātājs īstenotu aizturējuma tiesības. Zemes gabala ražojumi ir katrs labums, ko var iegūt galveno lietu lietojot (Civillikuma 855.pants).
Civillikuma 1736.pantā ir noteiktas aizturējuma tiesības izīrētājiem (ēku, telpas, vai telpas tajā, vai atklātu, augļu iegūšanai nenodomātu vietu):
“Aizturējuma tiesība pieder tam, kas izīrē ēku, vai telpas tajā, vai atklātu, augļu iegūšanai nenodomātu vietu, - uz īrnieka lietām, ko viņš ievedis tajā ēkā vai vietā lietošanai vai glabāšanai, neizņemot arī preces, bet ne uz īrnieka bezķermeniskām lietām un prasījumiem, kaut arī akti par tiem būtu ievesti līdzi; šī aizturējuma tiesība pieder to prasījumu dēļ, kuri izriet no īres līguma. Ja īrnieks ēku vai vietu izīrē tālāk, tad apakšīrnieka tur ievestās lietas, ciktāl viņš ar tām atbild savam izīrētājam, atbild arī par pirmā izīrētāja prasījumiem. Ar to nav aprobežota īrnieka tiesība brīvi rīkoties ar savām lietām, kamēr izīrētājs tās nav aizturējis.”
Civillikumā ietvertās aizturējuma tiesību raksturo:
1) lieta atrodas aizturētāja valdījumā; 2) lieta pieder parādniekam; 3) prasījums nav aprobežots ar nosacījumu vai termiņu; 4) savstarpējā sakara pastāvēšana starp aizturētāja prasījumu un aizturamo lietu. Lietai ir jāatrodas faktiskā valdījumā Civillikuma 876.panta izpratnē.
Civillikuma 1738.pants precizē, ka prasījuma tiesības sakars ar aizturēto lietu atzīstams tad:
kad valdītājs tai taisījis izdevumus, kas pretiniekam jāatlīdzina;
kad valdītāja prasījums cēlies no tā paša darījuma, pēc kura no viņa prasa lietu izdot;
kad no aizturētās lietas maksājams parāds;
kad kāds cietis no svešas lietas zaudējumu, kas jāatlīdzina tās īpašniekam;
kad lieta jāizdod pret zināmu pretizpildījumu; tādā gadījumā šo lietu var aizturēt, līdz kamēr nav noticis norunātais pretizpildījums.
Personai, kas realizē aizturējuma tiesību ir pienākums uzglabāt lietas ar tādu pašu rūpību kā rokas ķīlu. Nav arī tiesības savu prasījumu nolīdzināt, lietu atsavinot vai kā citādi izlietojot.
Aizturējuma tiesības Komerclikuma izpratnē
Komerclikuma 399.panta pirmajā daļā ir norādīts, ka:
“Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā.”
Priekšnoteikumi, lai īstenotu Komerclikum aizturējuma tiesības:
kreditoram un parādniekam ir jābūt komersantam;
var aizturēt tikai tādu kustamu mantu vai vērtspapīrus, kas pieder parādniekam vai ir pienākums nodot attiecīgo mantu parādniekam;
var aizturēt kustamu mantu vai vērtspapīrus, ja tie atrodas kreditora valdījumā;
prasījumam ir jābūt naudas prasījumam;
aizturējuma tiesība ir izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu;
Pamatojoties uz Komerclikuma 1.panta pirmo daļu, komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Komerclikuma 399.panta aizturējuma tiesībās tāpat kā Civillikuma aizturējuma tiesībās - valdījums ir interpretējams kā faktisks valdījums Civillikuma 876.panta ietvaros. Ir tiesības arī realizēt mantu, atbilstoši Komerclikuma 400.panta noteikumiem, bet tas pretēji Civillikuma regulējumam. Atšķirībā no Civillikuma aizturējuma tiesībām Komerclikuma aizturējuma tiesībās prasījumam nav jābūt savstarpējam sakaram starp attiecīgo prasījumu un aizturēto mantu. Aizturējuma tiesības nav spēkā - pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesības un pret trešo personu, kura pirms aizturējuma tiesību izmantošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu. Nav piemērojamas aizturējuma tiesības uz tādu priekšmetu, ar ko kreditoram ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru kreditors ir uzņēmies pret debitoru. Parādnieks var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot Kreditoram pienācīgu nodrošinājumu. 1 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna. vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga, Mans īpašums, 2000., 244.lpp., K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 218.lpp. 2 F. Konradi, A. Walter. Civillikumi ar paskaidrojumiem. Otrā grāmata. Lietu tiesības. R., 1935, 330. lpp. 3 E. Kalniņš. Iznomātajam un izīrētāja aizturējuma tiesība. Latvijas Vēstnesis: Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi. 1997. 4 Ibid.