top of page

Process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām

Krimināllikuma 12.pants paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskas personas interesēs, labā vai par nepienācīgu pārraudzību vai kontroli, ir saucama pie kriminālatbildības fiziska persona, bet juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.


Ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots, ka, visticamāk, ir pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, tad tiek uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai jau uzsākta kriminālprocesa ietvaros.


Taču procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai atsevišķā lietvedībā var izdalīt tikai Kriminālprocesa likuma 439.panta trešās daļas tiesību normā paredzētajos gadījumos:

1) kriminālprocess pret fizisko personu tiek izbeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem;

2) konstatēti apstākļi, kas liedz noskaidrot vai saukt pie kriminālatbildības konkrētu fizisko personu, vai objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama;

3) lai savlaicīgi atrisinātu krimināltiesiskās attiecības ar fizisko personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību;

4) to lūdz juridiskās personas pārstāvis.

Procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nevar uzsākt, neesot pamatprocesam par kādu konkrētu noziedzīgu notikumu.


Saskaņā ar Krimināllikuma 70.1 pantu, pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai iestājas, ja fiziska persona ir izdarījusi Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.


Juridiska persona šī likuma ietvaros ir arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieku saimniecība, kooperatīvs, biedrība, reliģiska organizācija un politiska partija.


Fiziska persona ir veikusi Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, ja:

1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;

2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā un

3) īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.


Rezumējot iepriekš minēto, lai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai, ir jābūt saistībai ar noziedzīgu nodarījumu (ieinteresētība) un jākonstatē noziedzīgo nodarījumu izdarījušās fiziskās personas tiesisko saikni ar juridisko personu.[1]


Juridiskas personas prettiesiska darbība izpaužas kā noteiktas intereses praktiska realizācija, bet fiziska persona īsteno šo interesi veidā, par ko draud Krimināllikuma Sevišķās daļas kriminālatbildība.[2]


Jēdziens juridiskas personas interesēs nozīmē to, ka juridiskai personai no noziedzīga nodarījuma nav jāgūst tiešs vai netiešu labums. Juridiskas personas labā jēdziens aptver noziedzīgus nodarījumus, kas ir izdevīgi juridiskai personai. Abos gadījumos juridiskai personai nav jāgūst faktisks labums no noziedzīga nodarījuma.


Juridiskas personas pārraudzības trūkums izpaužas tā, ka tās darbinieks, kas atrodas vadošā amatā, ir pieļāvis bezdarbību, kuras rezultātā tā pakļautībā esoša persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.


Juridiskas personas kontroles trūkums izpaužas kā atbilstošu preventīvu pasākumu neieviešana vai neveikšana, kā piemēram, iekšējā kontroles sistēma.[3]


Krimināllikuma 70.2 pants paredz, ka juridiskajai personai var noteikt šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus: 1) likvidācija; 2) tiesību ierobežošana; 3) mantas konfiskācija un 4) naudas piedziņa.


Juridiskajai personai var piemērot vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Piemērojot likvidāciju, citi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi netiek noteikti. Par Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli prokurors, sastādot priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, var noteikt naudas piedziņu vai tiesību ierobežošanu.


Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 440.pantam, piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai piemēro, ja ir noskaidroti:

1) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi;

2) fiziskās personas, ja tāda zināma, statusu juridiskās personas institūcijās;

3) juridiskās personas faktisko rīcību;

4) juridiskās personas veikto darbību raksturu un radušās sekas;

5) juridiskās personas veiktos pasākumus, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) juridiskās personas lielumu, nodarbošanās veidu un finansiālo stāvokli.


Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 548.pantu, procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai tiesa izlemj:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

3) vai noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā un

4) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.


No Kriminālprocesa likuma 59. panta ceturtās daļas, 60. panta pirmās daļas 1. punkta un trešās daļas izriet, ka juridiskai personai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli ir tāds kriminālprocesa dalībnieks, kuram ir tiesības uz aizstāvību.


Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta otrajai daļai (nevainīguma prezumpcija) atzīstams, ka nevainīguma prezumpcijas aspekts ir attiecināms arī uz juridisko personu, proti, tai nav jāpierāda savs nevainīgums (nav jāpierāda, ka tā nav atbildīga par pārkāpumu), bet tas, ka ir pamats piemērot piespiedu līdzekļus, ir jāpierāda apsūdzībai.[4] Tas nozīmē, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta otro daļu, pierādīšanas pienākums ir tieši valsts apsūdzības uzturētājam (prokuroram).


Līdz ar to arī, piemērojot Kriminālprocesa likuma 126.panta trešo un ceturto daļu, netiek pārnests pilns pierādīšanas pienākums, bet gan ,apšaubot kādu prezumpciju, personai jānorāda uz pierādījumiem par attiecīgā fakta neatbilstību īstenībai.


Komentārus sagatavoja:

Zvērināta advokāta palīgs

Gvido LOŠAKS

tālr. +271 29 181817

249 views0 comments

Nelojāla dalībnieka izslēgšana

Saskaņā ar Civillikuma 2241., 2250 un 2251.pantu dalībniekam ir lojalitātes pienākums pret sabiedrību, kas uzliek pienākumu tam rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam.[1] Taču praksē var rasties s

Comentários


bottom of page